Roku darbi

Amerikāņu bērni nepazīst Karlsonu, bet draudziņu ta gribas visiem. Tāpēc viens no viņu imagināriem draugiem ir Hobss (Hobbes). No 1985. - 1995. gadam karikatūrists Bils Vatersons (Bill Wattersoon) radīja komiksu sēriju Calvin and Hobbes par sešus gadus vecu zēnu Kalvinu un tīģerēnu, kas tika tiražēta laikrakstos, pēc tam arī 18 grāmatās.

ĀrpusFīniksas

Vienā no vēsākām dienām, jo bija mākoņainas debesis, braucām ārpus pilsētas pie ūdeņiem.
Ne tikai Kalifornijā un Aļaskā rakuši zeltu, bet arī Arizona nav bijusi bešā.  Piestājam bijušajā zeltraču pilsētiņā Goldfield.  Šeit zeltu ieguvuši rokoties pazemē. Ēkas esot saglabājušās no 1893. gada, kad šī vieta apdzīvota.

Svētki nāk!

Pilnā sparā notiek gatavošanās Helovīnam. Daudzi cenšas izrotāt savas mājas. Dažam pietiek ar mākslīgiem ķirbīšiem. Izgrebtos ķirbjus ar gaismiņām novietos pie mājām dažas dienas pirms īstā datuma. Šeit atradu skaidrojumu Helovīna saistībai ar ķirbjiem:
Kā skaidro īru leģenda, Helovīni ir saistīti ar vīru vārdā Džeks, kam izdevies vairākas reizes piemānīt nāvi. Tā, kā Džeks ir bijis skaudīgs un skops, viņam pēc nāves nav atradusies vieta ne debesīs, ne arī ellē. Tā vietā Džekam iedots kartupelis (amerikāņi to vēlāk aizstāja ar ķirbi) un ogle, lai viņš varētu uzmeistarot sev laternu. Saskaņā ar leģendu Džekam aizvien nākas klīst pa pasauli tumšās naktīs ar laternu rokās, jo mieru viņš nevar gūt ne debesīs, ne ellē. Iedegtie ķirbi amerikāņu kultūrā aizvien tiek dēvēti par Džeka laternām, kas palīdz gariem atrast ceļu uz mājām.

Kārtējais lidojums

Rītos, soļojot pa privātmāju rajonu, varu aprakstīt vadošās modes tendences priekšpagalmu dizainā, kam manā gadījumā bija liela nozīme.
Ilgstoša karstuma dēļ vadošās tendences ir divas: ar mazākām izmaksām uzturams oļu vai šķelto akmentiņu klājums dažādās krāsās

Gandrīz alpīnisms

Sestdienas rītā kopā ar Lieni  un Opālu braucam uz kalnu. Šis ir viens no daudzajiem kalniem, starp kuriem izvietota Fīniksa un tās piepilsētas. 40th iela tiek pārtraukta tieši pie kalna, lai turpinātos atkal aiz tā. Tuvojamies kalnam ar diviem vārdiem: Twobit Peak, kā arī Dixie Peak:

Kalnā ejam pa taku, kas ir akmeņaina un diezgan stāva. Drīz jau man ir vajadzīga pirmā atpūta.

Dīvaiņi 2

Soļojot rītos, nevar nepamanīt dīvainības (no mana viedokļa) ielu izvietojumā un māju numerācijā tajā privātmāju rajonā, kurā tagad ciemojos.
Kā visā ASV, ielas, kuras iet austrumu-rietumu virzienā tiek sauktas vārdos līdzīgi kā pie mums, bet ziemeļu-dienvidu virziena ielas tiek numurētas. To var labi redzēt šajā kartē.

Dienas sākums

Sievietei manā vecumā vajag domāt par fizisko formu. Pirms Liene dodas uz darbu vai sāk to mājās, man ir laiks pakustināt kājas un soļojot padomāt domas.
Eju ārā agri, saule vēl nav uzlekusi (nekad nevaru saprast, kā īsti latviski ir: uzlekusi vai uzlēkusi,  tagad bija iemesls pameklēt : Latviešu valodas aģentūra 2008. gadā pateikusi šajā sakarā:

Nenoteiksmē ir lēkt, bet visās pārējās tagadnes formās ir īss patskanis e - lecu, lec, taču atvasinājumos - ē, piemēram tāllēkšana, tāllēcējs. 

Bet loģiku vienalga neredzu, man vēl būtu jānoskaidro, vai uzlekusi ir vai nav atvasinājums).

Kā cilvēks bez lielas tāda veida pieredzes, sākumā pati piedāvājos ņemt līdzi arī Opālu (pirmā  no kreisās).

 

Izklaide

Pārkvalifikācija manā gadījumā ir notikusi, statuss ir mainījies. Īsti nezinu gan uz kādu: biju inteliģences pārstāve, tagad esmu vai nu pie strādnieku šķiras vai pakalpojuma sfēras darbiniekiem. Kā kārtīgam strādājošam man ir darbs 5 dienas nedēļā. Vakari, nedēļas nogales un valsts svētki brīvi. Tāpēc varēju sestdien piedalīties arī amerikāņu izklaidēs. Notika ikgadējais pasākums, kura saistību ar nosaukumu nesapratu, bet nolēmu, ka visu arī nevajag saprast. Tātad nosaukums ir Fat de Tour:

It kā Resno tūre, it kā Tūre resnajiem. Pārbaudot hipotēzi (atbilstoši stereotipiem):"Amerikāņi daudz ēd un tur ir daudz resnu cilvēku", izrādās, ka tā nebūt nav. Vismaz šeit, dienvidos. Ēst, protams, ēd daudz, bet resnu cilvēku nav vairāk kā pie mums. Varbūt tāpēc, ka klimats karsts un tauki iztek pirmie?

Lepojamies!

Lielbritānijā bija pasākums ar balsojumu, lai noteiktu pircēju ieteiktāko beķereju Anglijā, Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā. Prieks par to, ka Kristapa My home bakery  šajā pasākumā šonedēļ ieguva balvu kā Most Loved Bakery in Scotland.

Telpiskais kretīnisms

jeb topogrāfiskais idiotisms laikam ir lipīgs.  Agrāk man nesagādāja problēmas atrast virzienu mežā vai pilsētā, bet tagad saprotu, ka esmu ar šo slimību vai sindromu inficējusies, Tātad līp gan.  Vienīgā man zināmā persona, kura skaļi ir deklarējusi, ka šāda slimība piemīt ir Dzintra (no viņas pirmo reizi par tādu arī dzirdēju). Atrasts infekcijas izraisītājs!

Dīvaiņi

Priekšstats par amerikāņiem kā par resniem cilvēkiem, apstiprinājās uzreiz. Man Baiba  bija piekodinājusi neēst "junk food" un neapvelties, tāpēc pirmais, ko izdarīju, uzkāpu uz svariem.

Jā, jā - 143,0 rāda šie svari. Svara vērotājs krīt ģībonī! Ceru, ka būšu pārspējusi visas tās manas bijušās kolēģes, kuras uztraucas par dažiem liekiem kilogramiem. Tātad hipotēze par to, ka Amerikā visi cilvēki ir ar lielu masu manā gadījumā apstiprinājās pilnībā. Un te nu mēs nonākam pie lietas, ka šeit daudz kas nav tā kā izskatās un kā pie cilvēkiem (tas ir pie mums - eiropiešiem).

Ceļš

Izlidoju 22. septembrī 6:10. Ceļā Rīga - Frankfurte -Vašingtona - Fīniksa bija jāpavada pilna diennakts, tīrais lidojuma laiks no tās bija mazliet vairāk kā 16 stundas. Pirmo reizi ceļoju viena pati un man tas pat patika, varbūt tāpēc, ka visur visu viegli atradu, sapratu un tāpēc nebija stresa.  Rīgā jau tika izdrukātas un "iečekotas" visas trīs biļetes, tāpēc pārējās lidostās varēju tikai meklēt "vārtus" (gates).