Ne tikai Kalifornijā un Aļaskā rakuši zeltu, bet arī Arizona nav bijusi bešā. Piestājam bijušajā zeltraču pilsētiņā Goldfield. Šeit zeltu ieguvuši rokoties pazemē. Ēkas esot saglabājušās no 1893. gada, kad šī vieta apdzīvota.
Visās ēkās ir veikaliņi, fotogrāfa salons, restorāns, kalēja darbnīca utt. Ja salīdzina ar mūsu Brīvdabas muzeju, tad te viss izskatās nolaistāks un sarūsējis.
Iespaidīgāki par šo pilsētiņu man likās klinšaini kalni, kuri te ir redzami visapkārt.
Nevarēju neiekāpt šajā upītē, bet akmeņainais dibens gan nevedināja uz ilgstošu bradāšanos. Nebiju vienīgā, kura aizbaidīja zivis meksikāņu makšķerniekiem, kuri apavus nenovilkuši brīvi pārvietojās pa upi.
Tālāk braucām uz Saguaro ezeru, kurš ir kalnu ieskauts. Šis atsauca atmiņā Šveices Lugano ezera skatu.
Te var redzēt kalna augstumu, salīdzinot ar automašīnas un cilvēka izmēriem.
Nu jau bijām izbadējušies un ieturējāmies pilsētiņas Fountain hills restorāniņā no kura terases pavērās skats uz ezeru un Four Peak (Četru virsotņu) kalnu.
Šajā ezerā atrodas strūklaka, kura kādu laiku (no 1971.-1990.g.) ir bijusi augstākā pasaulē (ūdens strūklas augstums varot sasniegt 560 pēdas = 170 m). Tā nedarbojas visu laiku, tikai apaļās stundās. To arī gaidījām, bet nesagaidījām. Kaut kādu iemeslu dēļ mums nepaveicās un strūklaka nerādīja savu augstumu.
Skatoties attēlos ar darbojošos strūklaku, var redzēt, ka ir bijusi tikai vēlme tikt Ginesa rekordu grāmatā, izmantojot tikai vienu ūdens stabu.
Tad jau Talsu ezera strūklaka ir interesantāka.
Izstaigājam apkārtni un apskatām vēl dažādus vides objektus.
Šoreiz viss, braucam mājās.
Automašīnām numuri ir tikai aizmugurē un par nelielu piemaksu var dabūt paša izvēlētu vārdu (ja tas nav jau aizņemts).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru