otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

Kārtējais lidojums

Rītos, soļojot pa privātmāju rajonu, varu aprakstīt vadošās modes tendences priekšpagalmu dizainā, kam manā gadījumā bija liela nozīme.
Ilgstoša karstuma dēļ vadošās tendences ir divas: ar mazākām izmaksām uzturams oļu vai šķelto akmentiņu klājums dažādās krāsās




vai zālājs, kura uzturēšanai noteikti nepieciešama laistīšanas iekārta, tā parasti ir iebūvēta, darbojas automātiski, noteiktā laikā, bieži agri no rīta.

Opālai liekas, ka šāds zālājs ir nupat laistīts tikai tāpēc, lai viņa varētu atvēsināties, šļūcot uz vēdera.
Šie priekšpagalmi var būt apstādīti ar palmām, dažādiem kaktusiem, citrusaugļu un citādiem kokiem un krūmiem.


Loti izteikta tendence ir nostaļģija pēc tekoša ūdens, tāpēc kā dizaina elements bieži tiek veidots akmeņu krāvums, kam vajadzētu izskatīties pēc upes vai strauta.


Tātad, kāpēc man likās svarīgi par to stāstīt.
Kādu rītu soļojam mēs abas ar Opālu, jau mazliet piekusušas, iela tukša, mana modrība iemidzināta. Pēkšņi mana ķermeņa augšdaļa strauji palielina kustības ātrumu. Inerces dēļ apakšdaļa tik ātri nepaspēj un ... pēc neilga lidojuma es attopos guļus vienā no priekšpagalmiem (attēla nav, iztēlojieties paši). Atrodoties horizontālā stāvoklī mēģinu noskaidrot straujo izmaiņu cēloni. Izrādās, ka zem mašīnas, kura izbraukta no garāžas, iekārtojies saimnieka kaķis.
Opāla uz citiem suņiem parasti maz reaģē un arī savvaļas trusīši, kurus reizēm var redzēt, viņai ir gandrīz vienaldzīgi. Bet tagad zinu, ka kaķi viņā izraisa zibenīgu reakciju, kas bija manas lidošanas iemesls. Nemāku teikt, vai tas ir politnekorekts naids pret citādajiem, vai vienkārši dzīvniecisks instinkts.
Saiti tomēr man bija izdevies noturēt un suns ar kaķi tuvākā kontaktā nenonāca. Kaķis gan nemaz netaisījās bēgt. Pateicoties mājas saimnieka vēlmei savai mājai priekšā veidot un uzturēt regulāri laistītu  jauku mauriņu, piezemēšanās bija ļoti mīksta, pat nesasitos. Bail iedomāties, kāda es izskatītos, ja te būtu šķembu klājums vai akmeņu kaudze. Vēl sliktāks variants varēja būt tikai kaktuss. Tagad atceros Lienes sacīto, ka Opāla pati nezina, cik viņa ir spēcīga. Es arī to nezināju līdz šim. Labi gan, ka šis lidojuma mēģinājums bija man tikai brīdinājums neatslābināties, būt visu laiku uzmanīgai.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru