Ceļš

Izlidoju 22. septembrī 6:10. Ceļā Rīga - Frankfurte -Vašingtona - Fīniksa bija jāpavada pilna diennakts, tīrais lidojuma laiks no tās bija mazliet vairāk kā 16 stundas. Pirmo reizi ceļoju viena pati un man tas pat patika, varbūt tāpēc, ka visur visu viegli atradu, sapratu un tāpēc nebija stresa.  Rīgā jau tika izdrukātas un "iečekotas" visas trīs biļetes, tāpēc pārējās lidostās varēju tikai meklēt "vārtus" (gates).



Pirms ceļa visbiežāk man uzdotais jautājums bija: "Vai tad tev nav bail?" Pirms tam par to tā gan nebiju aizdomājusies, bet piesardzība prasīja atbildēt apstiprinoši, ko arī cītīgi darīju. Man jau bija arī variants, ka skaļi raudāšu lidostas vidū (Kristapa ieteikums!), ja kaut kas noies greizi. Baiba toties centās man visu laiku stāstīt, ka ir tikai jānomierinās, bet kā to izdarīt?
Iepriekšējās reizes mēs ar Juri braucām Rīga - Londona - Fīniksa, tas ceļš man bija pazīstams, bet šoreiz bija citādi.
Kā par brīnumu, viegli panesu lidojumus. Ne kājas tirpa noilgās sēdēšanas, ne kādas citas vainas. Starp lidojumiem lidostās centos daudz staigāt. Pagulēt gan neizdevās nevienā no lidojumiem.
Iebraucot, svarīgākā lieta ir iziet robežkontroli. Ir jāpaskaidro sava brauciena mērķis un tad vēl var gadīties visādi papildus jautājumi. Šoreiz man gadījās robežkontroles oficieris, kas no ārējā izskata atgtādināja meksikāņu bosu. Atgāzies krēslā viņš nošņāca jautājumus, bet labi, ka neko daudz netirdīja,  nofotogrāfēja un ieskanēja pirkstu nospiedumus un palaida.
Jau lidmašīnā izdalīja blankas, kuras bija jāizpilda kā muitas delarācija: galvenokārt jautāts tika par pārtikas produktiem, kurus ieved. Nevar gaļas produktus, sēklas, stādus utt. Līdz Vašingtonai par lielo somu, kas bija nodota bagāžā, nebija jādomā, to pārkrāva no vienas lidmašīnas citā bez manas līdzdalības. Tagad bija soma jāsagaida, jānoceļ no kravas lentes (somā ir atļautie 23kg!), jāuzkrauj uz ratiņiem kopā un jāpaved kādu gabaliņu tālāk pa gaiteni līdz muitas pārbaudei. Tur jāatbild uz dažiem jautājumiem, piem.:"Vai pēdējā laikā neesat bijusi Āfrikā?" utt. Tad atkal somu var atdot nākamajam lidojumam. Atbraucot galā, konstatēju, ka tomēr kaut kur ceļā ir soma pārbaudīta, bija ievietots paziņojums par to. Tuvojoties Fīniksai, lidmašīnā atskanēja paziņojums, no kura neko nesapratu. Prasīju blakussēdētājai, tā man paskaidroja: "Fīniksā vētra, nolaidīsimies Tuksonā, uzpildīs lidmašīnu un lidosim uz Fīniksu." Līdz ar to nolaidāmies gandrīz stundu vēlāk, bet es tiku sagaidīta un biju priecīga, ka šis ceļojums ir galā, "Vētra" gan bija tikai tāds stiprāks īslaicīgs lietus. Pēc brīža viss bija atkal sauss.